Sestdien Valkas kultūras namā notika novada amatierteātru parāde “…teātrī kā dzīvē, dzīvē kā teātrī…”, kurā ar saviem iestudējumiem piedalījās seši Valkas novada amatierteātri.
Kolektīvi rādīja, ko gada laikā paveikuši. Režisori lielākoties iestudējumiem bija izvēlējušies izklaidējošu komēdijas žanru. Tas saprotams, jo jādomā, lai skatītāji nāktu uz izrādēm un varētu lieliski atpūsties. Tomēr uz kopējā fona izcēlās divi iestudējumi, kas liek nopietni padomāt par mūsu dzīvi, mīlestību un to, kā vajadzētu dzīvot. To mudināja darīt Valkas pagasta teātra “Rūdis” režisore Evija Smane ar iestudēto lugu “Izrāde – koncerts” un Valkas teātra režisora Aivara Ikšeļa izrāde “Uzgaidāmā zāle nr.13 trijiem”. Teātru skatē piedalījās arī profesionāli eksperti – režisors un aktieris Valdis Lūriņš un Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātra mākslas eksperte Dace Vilne.
Sākums vairākus iepriecinaParādi atklāja Ērģemes pagasta Turnas dramatiskais kolektīvs ar izrādi “Pacelt vabolīti”. Režisore Līga Krama stāsta, ka izrāde gandrīz nebūtu notikusi, jo aktieris Jānis Lucs bijis saslimis un viņam veikta operācija. Taču, tā kā teātru parāde bijusi jau pie durvīm, viņš nolēmis spēlēt savu lomu ar kruķiem. Izrādei bija sagādātas pamatīgas dekorācijas, jo vasarā to kolektīvs rādījis arī brīvā dabā. Piesaistīja asprātīgais un atraktīvais sižeta risinājums, kas skatītājiem lika ne reizi vien izplūst skaļos smieklos. Pēc izrādes vairāki izteica atzinību. “Man patika luga. Tas gan vēl ir tikai sākums, redzēs, kas vēl būs. Taču šī bija laba,” saka Lidija Upīte. Noskatīties šo izrādi bija atbraucis arī grundzālietis Andris Vīksna, kurš šajā izrādē spēlējis Grundzāles teātra kolektīvā. “Man šķiet, ka no lugas bija izņemti tieši paši labākie momenti. Manas lomas šajā izrādē vispār nebija. Izskatījās, ka mazliet kaut kā pietrūkst,” spriež A. Vīksna.Skatītāju skaits mainījās pirms katras izrādes. Pēc tā varēja spriest, kuri iestudējumi visvairāk interesē iedzīvotājus. Gandrīz pilna zāle bija, gaidot Evijas Smanes iestudēto izrādi “Izrāde – koncerts”. Mani pārsteidza, ka kaut ko tādu spēj iestudēt amatierteātris. Izrāde bija vienkārši fenomenāla, un tās norisei varēja sekot līdzi ar visu to pārdzīvojumu, ko sniedz luga, līdz pat tās beigām. To, ka saviļņojums skāris daudzus, apliecināja skaļie aplausi pēc izrādes. “Man izrādes ļoti patīk. Cilvēki, kam teātris nav profesionāla nodarbe, ļoti aktīvi darbojas, turklāt daudzās malās ir izveidojušies dramatiskie kolektīvi. Protams, problēmas ir vairākās izrādēs. Var redzēt, ka šur tur jāpiestrādā ar režiju, dažiem režisoriem vajadzētu saīsināt pārlieku garus dialogus, bet galvenais, ka cilvēki darbojas, iet pa vakariem uz mēģinājumiem, un viss notiek. Mani tas iepriecina,” atzīst Raimonds Reinholds.
Dzīves negācijas – uz skatuvesParādē uzstājās Valkas pagasta teātris “Rūdis”, Ērģemes pagasta Turnas dramatiskais kolektīvs, Zvārtavas teātris “Latviānis”, Vijciema teātris “Čiekurs”, Valkas pilsētas teātra kolektīvs un Kārķu amatierteātris. Zvārtavas teātrī darbojas arī pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede, kuram izrādē “Atraitņa nedienas” bija uzticēta galvenā loma. Tas ir labs paraugs citiem zvārtaviešiem, kuri pagaidām vēl sēž mājās. Atraktīva bija arī vijciemiešu izrāde “Dūdene zin”, kurā ar humoru izgaismotas visas mūsdienu lauku problēmas, tenkas un to radītie pārpratumi. Par to, kādēļ iestudēta tieši šī luga, stāsta režisors Valdis Šaicāns: “Pavasarī mēs gājām vēlēt Eiroparlamentu un ievēlējām Ivetu Griguli Eiropā. Rudenī gājām vēlēt, un Solvita Āboltiņa palika aiz svītras. Pēc vēlēšanām atklājās, ka zaķītis sašmucējies. Tā mums arī nav kļuvis zināms, vai “Vienotībā” ir saskaņa un vai “Saskaņā” valda vienotība. Gribu nobeigt ar dziesminieka vārdiem – Ir rudentiņis un trakas lietas, visiem Saeimā nepietiek vietas. Taču laukos dzīve rit kā vienmēr ar neiztrūkstošajiem cilvēkiem, kuri vienmēr visu redz un zina.” Viņš piebilst, ka par šo vēlēšanu laiku ar humoru runāts arī izrādē, taču luga ir īpaša vēl ar kaut ko. Par iegūtajiem līdzekļiem no izrāžu demonstrēšanas ir sagādātas un Vijciema bērnudārzam uzdāvinātas rotaļlietas.Neveikla situācija radās pirms pēdējās izrādes “Uzgaidāmā zāle nr. 13 trijiem”. Tā bija iestudēta mazajā zālē un visi gribētāji uz to netika. Cilvēki izteica neapmierinātību. Daži bija atnākuši, lai noskatītos tikai Aivara Ikšeļa iestudējumu. Taču vietu bija tik, cik bija, un ar to nācās samierināties.
Kopumā vērtējums atzinīgsNobeigumā vērtējumu teātru parādei lūdzu D. Vilnei un V. Lūriņam. D. Vilnei patīk, ka notiek šādas teātru skates. “Tās ir kā atskaites punkts, kurā reizi gadā kolektīvs parāda, ko izdarījis. Pašvaldība maksā kolektīva vadītājam, un tai ir tiesības redzēt paveikto. Man atkal ir interesanti apskatīties, kā kolektīvi attīstījušies. Valkas novadā man ļoti patīk, kā strādā Evija Smane Valkas pagastā, jau otro gadu manī izraisa simpātijas, kā ar aktieriem Vijciemā darbojas Valdis Šaicāns un, protams, Aivars Ikšelis. Viņam ir savs rokraksts un stils, kas ir oriģināls visas Latvijas mērogā. Es nevērtēšu, kurš labāks vai sliktāks, jo prieks ir par to, ka cilvēki iet un darbojas, un kaut kas notiek kultūras dzīvē,” saka D. Vilne.V. Lūriņš uzskata, ka ir labi, ja visi kolektīvi var satikties un apskatīties, ko katrs paveicis. “Tas veicina kopības izjūtu. Man pašam šķita, ka Aivara Ikšeļa iestudētā izrāde bija mākslinieciski visnobeigtākā. Cerīga ir Evija Smane. Evija ir izņēmums no Kultūras darbinieku tehnikuma beidzējiem. Ne viens vien ir izvairījies no darba laukos. Evija strādā laukos un ar apbrīnojamu talantu. Ja kolektīvs viņai var pateikt – vienalga, ko žūrija par tevi teiks, mēs tik un tā visi tevi mīlam, tad tā ir vislielākā balva,” saka V. Lūriņš.
