Sestdien tuvus un tālus ciemiņus gaidīja Grundzālē, kur svinēja ceturtos Smiltenes novada svētkus un kur ikviens apmeklētājs tika aicināts dzirnavās samalt prieka miltus no laimes vārpām.
Prieka mirkļus ļaudīm sagādāja jaukā svētku gaisotne, kurā pacilājošākās emocijas bija saistītas ar lielu notikumu Grundzālē – jaunās brīvdabas estrādes svinīgu atklāšanu.
Gaidīja jau senLīdz šim novada svētki jau sarīkoti Smiltenē, Palsmanes, Blomes un Grundzāles pagastos. Nākamgad tie notiks Bilskas pagastā. Tradīcija organizēt svētkus ārpus novada centra – katru gadu citā pagastā – ir iespēja pagastiem parādīt sevi, bet ļaudīm – vairāk iepazīt savu novadu. Ne vienam vien vietējam tas ir vēl līdz galam neiepazīts.“Grundzālē agrāk neesmu bijusi, vienīgi uz īsu brīdi ieskrējusi kādās mājās,” “Ziemeļlatvijai” stāsta novada svētkos sastaptā blomēniete Ritma Akule un visvairāk uzteic jauno estrādi, kurā viss esot pārdomāts līdz sīkumam.Ņemot vērā, ka šie bija Smiltenes novada svētki, apmeklētāju tajos varēja būt vairāk. Pašvaldība pat parūpējās, lai sestdien no Smiltenes uz Grundzāli un atpakaļ kursētu bezmaksas autobuss, taču braucēju gandrīz nebija. Pirmais reiss pulksten 11.30 no Smiltenes tika atcelts, jo nebija neviena braucēja. Otrajā reisā pulksten 17 no Smiltenes uz Grundzāli devās četri pasažieri, bet atpakaļ aizbrauca pieci.Savukārt tie ļaudis, kuri sestdien bija Smiltenes novada svētkos, vērtēja un baudīja, ko viņiem sarūpējuši pasākuma rīkotāji grundzālieši sadarbībā ar Smiltenes novada Kultūras pārvaldi. “Kopš tā laika, kad pirms gada Blomē pārņēmām novada svētku ceļojošo krūzi, mēs, grundzālieši, patiešām esam ļoti daudz strādājuši, lai šos svētkus cienīgi sagaidītu. Padarījām daudz dažādu darbu, bet viens no tiem ir mūsu sirds darbs, kurā piedalījušies ap 100 grundzāliešu,” Smiltenes novada svētku atklāšanā uzsvēra Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece un aicināja visus uz jauno estrādi – lentes pārgriešanu un deju grīdas ierībināšanu.Grundzāles brīvdabas estrāde uzbūvēta tās vēsturiskajā vietā, Palsas upes krastā, netālu no kultūras nama, un to pamatoti var dēvēt par vienu no skaistākajām brīvdabas estrādēm Smiltenes novadā. Teritoriju akcentē bruģēti celiņi, gājēju tiltiņi, kuru būvē izmantots arī vietējais resurss – dolomīts, un laternu stabi ar metālkaluma “odziņu” – dzeni.Lai pateiktos visiem atbalstītājiem un pagasta iedzīvotājiem, kuri pielikuši savu roku estrādes celtniecībā, biedrības “Grundzāle 2010” un Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāju pateicības rakstu pasniegšana aizņēma gandrīz pusstundu.“Super! Ir prieks, jo sen jau gaidījām,” par estrādi saka 23 gadus vecais grundzālietis Sandijs Kaštans. Arī viņš, tāpat kā citi pagasta ļaudis, brīvprātīgi strādāja talkās – raka grāvjus, lai nosusinātu zemi, un veda granti. Tagad jaunietis novēl, lai jaunajā estrādē pēc iespējas biežāk notiktu balles ar “dzīvo” mūziku. Kad radās ideja Grundzālē būvēt estrādi, vietējais iedzīvotājs Osvalds Lapa ierosināja par tās arhitekti uzaicināt bijušo grundzālieti, Grundzāles bijušās astoņgadīgās skolas direktora Viļa Sarmuļa meitu, arhitekti Sarmīti Spuldzenieci. S. Spuldzeniece atceras, ka 60. gadu sākumā, kad viņas ģimene ieradās Grundzālē, ciematā nebija ne skolas, ne kultūras nama. “Toreiz mans tēvs, piebaldzēns, Grundzālē uzcēla skolu. 70. gados Latgales puika Jānis Ikaunieks uzcēla kultūras namu, un tad bija pārrāvums vairāk nekā 20 gadu garumā. Tagad vietējais puika, grundzālietis Gints Kukainis (biedrības “Grundzāle 2010” valdes priekšsēdētājs – redakcijas piezīme) paveicis Tilta ielas apbūvi, un esam apbūvējušies līdz upei,” domājot jauno estrādi, tās atklāšanā uzsvēra S. Spuldzniece.
Pasaulē palaiž labas domasNovada svētkos arī tika apbalvoti konkursa “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2013” uzvarētāji un dalībnieki. Stendos jeb “gaņģos” sevi prezentēja Smiltenes novada pagasti, rādot, ar ko tie bagāti, un piedāvājot degustēt vietējos labumus. Svētku programmu papildināja arī amatnieku tirdziņš un dažādas radošas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem.Smiltenes novada amatiermākslas kolektīvu un viesu koncertu vakarpusē caurvija četru stihiju – gaisa, uguns, zemes un ūdens – motīvi. Koncertu vadīja Dace Purvlīce un Gaidis Bogdanovs jeb Vējamāte un Vējatēvs. Pēc koncerta uzstājās svētku viesi – folkloras kopa “Dzieti” no Cēsīm.Zaļumballē spēlēja Smiltenes pūtēju orķestris. Svētkus papildināja uguns šovs Palsas krastā un Melnā runča lādes dedzināšana. Jau dienā ikviens varēja uz lapiņas uzrakstīt, no kādām likstām grib tikt vaļā, un iemest lapiņu Melnā runča lādē. Savukārt Baltā kaķīša labo nodomu lāde deva iespēju atdzimt kā fēniksam no pelniem, proti, izdomāt un uzrakstīt kādu labu un gaišu domu, ko palaist pasaulē, lai tajā vairotos mīļi vārdi.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
