Ir notikumi, kas spēj iekustināt lavīnu pat globālā mērogā. Kamēr vieni cer nopelnīt no starptautiskiem finanšu satricinājumiem, atbildīgi speciālisti atgādina, ka mūsdienu pasaulē viss saistīts.
Ir notikumi, kas spēj iekustināt lavīnu pat globālā mērogā. Kamēr vieni cer nopelnīt no starptautiskiem finanšu satricinājumiem, atbildīgi speciālisti atgādina, ka mūsdienu pasaulē viss saistīts.
Ja ķīniešu sarežģītās rotaļlietas pasaulē tiek aizliegtas tirgot tieši šobrīd, tad jāsaprot, ka tas ir viens no veidiem, kā nedaudz piebremzēt šīs zemes ārkārtīgi straujo attīstību, kas jau drīzā nākotnē var beigtos ar tādu ekonomikas pārkaršanu, ka haosā tiktu ierauta visa pasaule. Un pilnīgi stulbi izsakās tie, kuri priecājas par ASV krīzes simptomiem finanšu sistēmā, jo ASV ekonomikas sabrukums sev līdzi aizrautu visu pasauli. Un tad – kā teica krievu publicists Radzihovskis – resnie novājēs, bet kārnie izlaidīs garu.
Ar kārnajiem tiek domāta Krievija un citas bijušās sociālisma zemes, tāpat arī daudzas jaunattīstības valstis.
Inflācija un dīvainības
Liekas, ka mūsdienās cilvēki gana izglītoti, lai saprastu elementāras ekonomikas likumsakarības. Kad TV skatītāju vairākums balsojumā pauda neticību valdības pūlēm apturēt inflāciju, tad nekādu izpratni šajā vērtējumā pat ar uguni nesameklēt. Sabiedrības lielākajā daļā zināšanu vietā dominē ticība vai neticība. Gluži tāpat kā gadījumā par lidojošajiem šķīvīšiem: vieni tic, citi netic, bet pierādījumu nav nevienam.
Negribu atkārtoties, jo par šīm lietām esmu jau rakstījis. Tiem, kas aizmirst, gribu šo to atgādināt.
Aptuveni 1988. gadā Latvijas televīzijā uzstājās politiskie komentētāji, un Ivars Ķezbers toreiz dzīves līmeni Latvijā un Somijā salīdzināja kā 1 pret 5. Ķezbers aicināja iztēloties situāciju, kad veikalu plaukti preču pārpilni, bet pircēju ienākumi piecas reizes lielāki.
Tāds bija mūsu ceļa sākums, ko skaudrāku darīja sociālistiskās saimniekošanas sabrukums. Vispirms rūpnīcas saviem strādniekiem algas vietā izsniedza gatavo produkciju. Inflācija 900 procentu. Kad ieviesa latu, inflācija jau bija nodzīta līdz 30 procentiem. Minimālā alga 28 lati mēnesī, skolotāji pelnīja ap 60 latiem. Pensionāri saņēma 12 latus mēnesī. Kad es gāju uz pastu saņemt savu “lielo” pensiju, proti, 15 latus, tad jutu pārējo rindā stāvētāju naida pilnus skatienus.
Tajā laikā valdības vadītāja Godmaņa vietnieks Dinevičs solīja, ka drīz vien vidējā alga valstī sasniegs 150 latus, un daudzi tam neticēja.
Šajos gados cenas pārtikai dubultojušās, algas pieckāršojušās un pensijas astoņkāršojušās. It kā vajadzētu pietikt. Bet tad atceramies par komunālajiem maksājumiem, medicīnu, izglītību. Par jauniem kārdinājumiem gan it kā negribam minēt. Bet ir taču datori, internets, mobilie sakari, kabeļtelevīzija, satelītu televīzija un vieglās automašīnas ar dārgo benzīnu. Varētu turpināt vēl un vēl. Tāpēc visi grib pelnīt vismaz piecas reizes vairāk, bet vienlaikus prasām no valdības, lai tā aptur cenu kāpumu. Tirgus ekonomikas apstākļos to nevar izdarīt ar pavēli, tā rīkojās sociālismā, kur maizes kukulīti tikmēr dotēja no budžeta, kamēr maize kļuva par galveno lopbarību.
Kad cenas iepriecina
Šovasar uzpircēji brangi maksāja par mellenēm, un daudziem pensionāriem un bezdarbniekiem sanāca laba piepeļņa. Par to priecājās visi. Saistībā ar klimata untumiem šogad stipri pieaugušas labības graudu cenas. Situācija tāda, ja mūsu “dzirnavnieki” nemaksās Eiropas cenu, tad klāt būs uzpircēji no kaimiņiem. Zemniekiem par to gandarījums, bet pircēji jau vaimanā, ka sadārdzināsies maizes cena. Bet fakts arī tāds, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos varbūt nākotnē vajadzēs paplašināt sējumu platības, jo pasaulē pieaugs pieprasījums.
Graudu raža un cenas ietekmē arī piena un gaļas ražošanu. Bet, lūk, pusotra miljarda ķīniešu arī grib ēst piena produktus, arī tuksnešu tautas arābu zemēs grib vairāk patērēt piena produktus, un viņi gatavi maksāt. Kam pārdos pārstrādāji? Saprotams, tam, kurš maksās vairāk. Tāda mums perspektīva.
Vai tomēr viens otrs gudrelis Latvijas lauksaimniecību nav centies apbedīt pirms laika?
Bauskas varasvīri nokavējuši
Krievijas valdības aprindām tuvā prese sacēlusi varenu troksni par padomju karavīru piemiņas akmens pārvietošanu uz karavīru kapiem. Nelāgi sanācis baušķeniekiem ar pārāk lēnu domāšanu.
Vairums padomju okupāciju simbolizējošu “pieminekļu” tika demontēti jau 1991. gada nogalē, un neviens Kremļa gailis pakaļ nedziedāja. Reizē ar ļeņinekļiem. Bez lielām raudām tika novākts Valkas “dižgabals”, ko ģenerālis Baumanis bija uzstādījis baznīcas priekšā. Nekādus protestus neatceros, kad ērglēnieši novāca padomju tanku, kas bija domāts kā piemineklis 1944. gada augusta tanku kapsētai. Minu tikai dažus piemērus, bet esmu pārliecināts, ja šādu monstru nojaukšana notiktu tagad, tad latvieši tiktu vainoti fašismā, nacismā, ekstrēmismā un terorismā vienlaikus.
Jāpiebilst, ka tos pieminekļus, kas novietoti padomju karavīru kapos, Latvijā neviens nav postījis.
Visa nelaime tā, ka pa šiem gadiem jaunā spēkā atdzimst lielkrievu šovinisms, kas konsekventi pārņem hitlerisma simbolus un ideoloģiju. Savukārt Kremļa elite sapņo par laiku, kad visa pasaule baidīsies no Krievijas. Un pirmais solis šajā virzienā ir pūles, lai pasauli piespiestu sevi cienīt. Gluži kā Puškina vārsmās par sasirgušo tēvoci, kurš “piespieda sevi cienīt, jo neko labāku izdomāt nespēja”.
