Balss fonogrammu ar viņa balss paraugiem, konstatēts, ka tie ir identiski un abos gadījumos runātājs bijis A. K..
Septembrī Valkā notika tiesa, kurā izskatīja ģimnāzijas audzēkņa A. K. lietu, kura vienkāršības labad nodēvēta par “bumbu”. Pirms diviem gadiem puisis piezvanīja glābšanas dienestam (112) un paziņoja, ka ģimnāzijā ievietots spridzeklis. Jaunietis tiesā par vainīgu sevi neatzina.
Tiesneses palīdze Diāna Švalbe “Ziemeļlatviju” jau informēja, ka apsūdzētais ir atzīts par vainīgu un viņam piespriests nosacītais sods uz sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Pēc sprieduma saņemšanas 10 dienu laikā to varēja pārsūdzēt, bet tā kā tas nav izdarīts, tad par šo notikumu tagad ļauts pastāstīt plašāk.
Paziņo par bumbas ievietošanu
Iepazīstoties ar sprieduma pilnu tekstu, redzams, ka nepilngadīgais jaunietis ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 231.1. panta. Tiesa, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, konstatēja, ka A. K. apzināti nepatiesi paziņoja par spridzināmas ietaises ievietošanu iestādē.
Noziedzīgais nodarījums veikts 2004. gada 23. septembrī pulksten 11.17. Atrodoties Raiņa ielā 28a jeb pie Tēraudskolas, par vainīgo atzītais no sava mobilā tālruņa piezvanīja uz numuru 112 (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Centrālais sakaru punkts) un, apzinoties, ka sniedz nepatiesas ziņas, paziņoja, ka Valkas ģimnāzijā ir ievietota bumba. Rezultātā Valkas rajona Policijas pārvalde sadarbībā ar VUGD Valkas brigādi skolā pārtrauca mācības, atslēdzot elektroenerģiju, evakuējot skolēnus, skolotājus, skolas darbiniekus un ēdnīcas personālu. Skolas teritorija tika nobloķēta, lai atrastu iespējamo spridzekli.
Tiesa atzina, ka ar šādu rīcību A. K. nodarīja mazāk smagu noziegumu, nekā paredzēts Krimināllikuma 231. 1. pantā. Tiesas sēdē jaunietim inkriminētajā apsūdzībā viņš sevi par vainīgu neatzina un liecināja, ka tieši šajā skolā notikušas ugunsdzēsības mācības un īsu brīdi pēc to beigšanās skolā atkal atskanējis trauksmes signāls, un viņš dzirdējis sarunas par skolā it kā ievietotu bumbu. A. K. mobilais tālrunis bijis līdzi, turklāt viņš skolas ēku nav atstājis, nevienam neesot zvanījis un telefonu neesot devis arī citiem. Tas visu laiku atradies viņa skolas somā, un vēlāk šo pašu telefonu A. K. uzrādījis policijā.
Paziņojums nav bijis ļaundabīgs
Mācību gada sākumā ar A. K. klasesbiedriem bijušas labas attiecības, bet vēlāk pasliktinājušās. Vainīgais nevarēja izskaidrot, kāpēc klasesbiedri viņu apmelo. Tiesa uzskata, ka A. K. vaina ir pierādīta. Divi viņa klasesbiedri dzirdējuši un redzējuši, kā A. K. zvana uz 112. “Kad skolā notika ugunsdzēsēju mācības, pēc trešās vai ceturtās stundas starpbrīdī kopā ar A. K. bijām izgājuši pastaigāties un iegājām Tēraudskolā. A. K. teica, ka pazvanīs uz 112 un paziņos par bumbu. Mēģināju viņu atrunāt, bet viņš neklausīja, izņēma tālruņa karti un sacīja: “V Valkskoj gimnazii založena bomba.” (Valkas ģimnāzijā ir ievietota bumba.) Kad aizgājām atpakaļ uz skolu, drīz atskanēja trauksme,” stāsta A. K. klasesbiedrs. Nodarījuma vaininieks lūdzis viņu nevienam par to nestāstīt, un viņš to arī apsolījis. Pēc būtības analoģiski liecinājis arī otrs klasesbiedrs — A. K. ugunsdzēsēju mācības iepatikušās, tāpēc varētu tās paildzināt.
Klases audzinātāja Ļubova Stepanova paskaidroja, ka A. K. Valkas ģimnāzijā mācījās pirmo gadu un klases kolektīvā iekļāvās ar grūtībām. Puisis centies izcelties pārējo klasesbiedru priekšā un iegūt viņu uzmanību. Vislabāk viņš sapraties ar A. C. un O. K. Pēdējā laikā gan novērojusi, ka viņu attiecības vairs nav tik draudzīgas. Klases audzinātāja ir pārliecināta, ka abi puiši par saviem vārdiem allaž ir atbildējuši un agrāk nav novērots, ka viņi melotu vai fantazētu. Lietas izmeklēšanas laikā klases audzinātāja ir piedalījusies viņu iztaujāšanā un apliecina, ka nekāds spiediens uz puišiem nav izdarīts. Viņa domā, ka arī A. K. ir labs zēns un nolūki nav bijuši huligāniski, viņš vien gribējis sevi šādā veidā parādīt klasē un pašapliecināties.
Apsūdzība pierādīta pilnā mērā
Fonoskopiskā ekspertīze 2004. gada novembrī liecina, ka, salīdzinot izpētāmo A. K. balss fonogrammu ar viņa balss paraugiem, konstatēts, ka tie ir identiski un abos gadījumos runātājs bijis A. K.. Tiesa atzina, ka pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzība ir pierādīta pilnā mērā un viņa nodarījums ir pareizi kvalificēts pēc KL 231.1. panta. Tiesa arīdzan atzina, ka lietas apstākļi ir pilnā mērā un vispusīgi noskaidroti, lai izdarītu secinājumus par noziedzīgā nodarījuma esamību un personas vainu. Tiesai nav pamata neticēt liecinieku liecībām, jo tās apstiprinās ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem. Tiesa uzskata, ka nodarījums ir tīšs, tāpēc tiesājamajai personai ir jāatbild par sekām. Tiesājamais A. K. agrāk nav sodīts, un Valkas ģimnāzija viņu raksturo apmierinoši, taču puisis ir bez īpašas centības mācībās. Tiesa par vainu mīkstinošu apstākli uzskatīja to, ka A. K. nozieguma izdarīšanas brīdī bija tikai 14 gadu vecs un noziegumu veicinošs apstāklis bija viņa nenobriedusī personība, kas viņam liegusi pilnā mērā izvērtēt nodarījuma bīstamo raksturu un tā sekas. Atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.
Tiesājamais vairs nedzīvo Valkā. Viņš mācās galniecību arodskolā Jonavā un dzīvo pie radiniekiem. Valkas tiesai ir viedoklis, ka puisis turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus. Tālrunis, no kura zvanīts glābšanas dienestam, atstāts īpašnieka rīcībā.
It kā jau nekas īpašs nav noticis. Skola neuzsprāga, personāla evakuācija bijusi pat ar jautrības pieskaņu, tomēr vainīgajam, iespējams, biogrāfijā šis melnais traips būs neizdzēšams visu mūžu. Ikviens darba devējs kļūs uzmanīgāks un piesardzīgāks, uzzinot, ka viņa uzņēmumā vēlas strādāt kādreiz tiesātais.
