Bijušā Valkas rajona teritorijā ir daudz nosusināto jeb meliorēto zemju, kurām nav īsta saimnieka, piemēram, upju palienu pļavas. Tās aizaug, iztekas un drenu vadi piesērē. Šī problēma ir aktuāla ja ne visos, tad daudzos novados.
“Tādas ir Kārķu pagastā ap Baltupi un Ķiri, Ērģemē Rikandas pļavās, arī pie Sedas upes Valkas pagastā un daudzviet citur. Par tām neviens neliekas zinis. Tajā pat laikā Meliorācijas likums nosaka, ka par tām ir atbildīgas pašvaldības,” stāsta Latvijas Melioratoru biedrības dalībnieks Vilis Poga.
Ieguldīti daudzi miljoniV. Poga bija uzaicināts uz Valkas novada domes deputātu sēdi, kur vairāki deputāti iebilda pret to, ka par šīm zemēm jāatbild pašvaldībai. Rodas jautājums, kas par šīm zemēm atbild un kam tās jāuztur kārtībā. Ja likums nosaka, ka atbildīgas ir pašvaldības, tad kas gan cits? Par to daudz runāts arī Melioratoru biedrības saietos. Tos allaž apmeklē arī Juris Strazdiņš un Juris Biezais.“Diemžēl nosusinātās zemes aizaug arī tajās saimniecībās, kur darbojas zemnieki. Akas un grāvjus netīra. Šo zemju nosusināšanā ir ieguldīti miljoniem naudas, tāpēc šāda attieksme nav pieļaujama,” uzskata V. Poga. Vienīgais izņēmums, ko viņš zina bijušajā rajona teritorijā, ir Rihards Circenis Trikātas un Plāņu pagastos. Saimniecības īpašniekam ir plāni, drenāžas nospraudumu skices un pases. Daudzām saimniecībām nav šo nospraudumu plānu, tāpēc īpašnieki pat nezina drenu un izteku atrašanās vietas. Arhīvā, kas atrodas Smiltenē, ir visi plāni, un tos var nokopēt.Novados notiek zemkopības kultūras skates. “Padomju laikos arī tādas bija, turklāt viens no vērtēšanas kritērijiem bija meliorācijas sistēmu kārtība. Šobrīd neviens to neskata. Tā nedrīkst turpināties,” sašutis vecais meliorators. Viņš un visi citi, kuri meliorācijai veltījuši visu mūžu, uzskata, ka ir noziegums laist postā Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās un sakārtotās zemes.
Eiropas Savienība palīdzēsMelioratoru biedrības biedri ir vienisprātis, ka meliorācijas sistēmu sakārtošanai novada domes budžetā vajadzētu paredzēt noteiktas naudas summas un nozīmēt atbildīgās personas par to. Ir pienācis pēdējais brīdis saukt pie administratīvās atbildības tos nosusināto zemju īpašniekus, kuri neievēro nosusināšanas sistēmu tehniskās ekspluatācijas un zemju nosusināšanas izmantošanas noteikumus, nosakot termiņus trūkumu novēršanai. Pašvaldībām vajadzētu veltīt lielāku vērību meliorācijas sistēmām, kas atrodas uz bezsaimnieku zemes, tātad upju palienu pļavās. Eiropas Savienības platību maksājumus vajadzētu piešķirt tikai tām zemnieku saimniecībām, kuras uztur tehniskā kārtībā meliorācijas būves. V. Poga uzskata, ka ir taču uzņēmēji, kuri vēlas izcirst kokus un krūmus, kas saauguši grāvjos un pie tiem. Šo kokmateriālu masu var izmantot šķeldas ražošanai. ◆
ViedokļiRihards Circenis, zemnieku saimniecības “Irbītes” īpašnieks:- Meliorācijas būvju uzturēšana nepieciešama, lai iegūtu lielāku ražu. Nupat nopirku ekskavatoru un buldozeru, kas ļauj paveikt nepieciešamos sistēmas sakārtošanas darbus, lai varu savlaicīgi uzsākt pavasara lauku darbus. Ja agrāk var iesēt, tad arī agrāk var novākt ražu. Nosusināto platību Latvijā ir daudz, apmēram pusotrs miljons hektāru. Daudz meliorēts 60. un 70 gados, tāpēc sistēmas savu laiku gandrīz nokalpojušas. Viss brūk. Novadgrāvji ir jātīra, drenas jāskalo un tā joprojām. Jaunajā ES plānošanas periodā ir paredzēti daudzi miljoni meliorācijas sistēmu sakārtošanai, tostarp arī mežos. Šī nauda Latvijas laukiem noderēs.
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:- Ir tā, ka valstij jāatbild par savām sistēmām, pašvaldībai par savām un privātīpašniekiem arī par savām. Esmu runājis ar nozares profesionāļiem, SIA “Valkas meliorācija” vadību, un viņu viedoklis nebūt simtprocentīgi nesakrīt ar še izklāstīto Pogas kunga redzējumu. Tas, ka pašvaldībai savi īpašumi jāpieskata vairāk, ir nenoliedzami. Jau esam pārrunājuši, kā to darīt. Uz visu jāskatās kompleksi nevis atrauti no kopuma. Tie ir ceļi, mazās upītes, meži un citas lietas. Viens no novada domes izpilddirektora pienākumiem būs šīs vietas gan pieskatīt, gan rosināt to sakopšanu un rūpēties par uzturēšanu. Tajā noteikti ietilps meliorācijas lietas. Būsim aktīvāki nekā līdz šim. Viena no Latvijas kļūdām ir tā, ka visas meliorācijas sistēmas vajadzēja paturēt vienā pārraudzībā un īpašumā. Esam nolēmuši, ka sasauksim īpašu sapulci par meliorācijas jautājumiem, pieaicinot visas ieinteresētās puses.
