10. novembrī DnB NORD Vides glābšanas komanda Beverīnas novada Trikātas pagastā sakopa un nostiprināja Rūtiņu kļavu, kas ir lielākā visā Baltijā. Koka divgalotņu stumbrs ir sašķēlies divās daļās, un vienai no galotnēm draudēja nolūšana.
Projekta uzdevums ir atgādināt cilvēkiem par tādiem vides objektiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Tie parasti ir objekti, kuri nevar paši par sevi parūpēties. “Glābsim sevi, rūpējoties par dabu,” lakoniski formulē pazīstamais vides aizstāvis un pētnieks Māris Olte. Viņš uzskata, ka nav jau svarīgi, vai izglābts kāds dižkoks vai attīrīta maza upīte, kurā aizdambējumu dēļ zivis netiek uz savām nārstošanas vietām.Lai apjaustu saistību ar dabuPasākums sākās Trikātas pamatskolā, kur M. Olte tikās ar skolēniem. Viņa stāstījums bija virzīts uz to, lai katrs skolēns apjaustu savu saistību ar dabu un savu vietu tajā. M. Olte ir dižs stāstnieks ar bagātu asprātībām un dzīves atziņām piebārstītu valodu, tāpēc ikvienam kaut kas sirdī aizķērās.Lielu interesi skolēnos izraisīja arī iespēja ieskenēt savu plaukstu un aizsūtīt īsu tekstuālu ziņu ar novēlējumu tiem, kuri sargā dabu. Šīs ziņas apskatāmas projekta mājas lapā www.izglabsim.lv. Savukārt novembra beigās tie īpaša albuma formā tiks pasniegti vides ministram, lai kalpotu par iedvesmas avotu nākotnes darbiem. Visvairāk dabas pētnieks brīnījās par vecajām mājām un saimniecības ēkām, kas tik labi saglabājušās. Šķiet, karš šo vietu nav skāris.Dobumā dzīvo kaķene Līdzās vecajai kļavai būvētā māja cara valdīšanas laikā esot bijusi nabagmāja. Tagad tā ir sakopta lauku sēta un tur saimnieko Irēna un Eduards Krastiņi. Viņi rūpējas arī par veco kļavu. Šo sētu Irēna ir mantojusi no sava tēva. “Manā bērnībā no šīs kļavas tecinājām sulu. Bija itin salda,” smaida saimniece. Interesanti, ka 10 gadu laikā šī kļava pie stumbra saskaņā ar Gunta Eniņa mērījumu bija kļuvusi par pusmetru resnāka. Tas esot īsts dabas fenomens. Viņš uzskata, ka kļava ir vismaz 200 gadu veca, taču oficiālā versija ir – 150 gadu.Iespējams, kādreiz šajā kļavā ir iespēris zibens, taču vismaz pēdējā pusgadsimta laikā tas nav noticis. Pārdesmit metru no kļavas aug vēl augstāki ozoli un tie kļavu šajā ziņā pasargā.Jautāts par kādiem nostāstiem par šo dižkoku, Eduards atbild, ka atceras tikai paša novērojumus. Pirms 11 gadiem koka stumbrā perēja retais putns gaura. Visi 12 mazuļi mammas pavadībā aizdevās uz tuvējo ūdensgrāvi, kas ietek ezerā.Gandrīz neticams piedzīvojums gadījās kaimiņienei, kuras kaķene šajā pašā dobumā laida pasaulē savus mazuļus. Tas ir vismaz pāris metru dziļš, taču kaķēni veiksmīgi no tā izkļuva.Savu mājvietu tur veiksmīgi atraduši arī sirseņi. Esot bijuši labi kaimiņi. Tos no ērtā dobuma izdzīvojis ūpis. Arī gaura vēlreiz pretendējusi uz savu mitekli, taču tas bijis aizņemts.Sulu tecināšana par labu nenākKoka glābšanā piedalījās arī arborists (profesionāls koku glābējs) Jānis Strausmanis. “Šis koks ir pie labas veselības. Domāju, ka tas vēl ilgi dzīvos. Ik pēc pieciem gadiem šī kļava ir jāapciemo, jāsafrizē un tā pārdzīvos bērnu bērnus,” smaida arborists. Viņš teic, ka zari vainagā ir stipri un skaisti, kā jau jābūt veselam kokam. Tiesa, sulu tecināšana kokam par labu nenāk.30. gados no Eiropas Latvijā ienāca koku ķirurģija, tad aizmūrēja dobumu. Ar laiku pierādījās, ka panākts pilnīgi pretējs efekts – tas nevēdinās un siltumā un mitrumā veidojas ideāls mikroklimats baktērijām un sēnītēm, kas saēd šo dobumu. Viena no ķirurģijas metodēm ir dobuma izkasīšana, taču arī tas nav labi, jo, nonākot līdz veselajai koksnei, tā tiek sabojāta un baktērijām tiek uzklāts īsts zviedru galds. Faktiski koka dzīvi nodrošina 2 – 3 centimetri tā ārpusē. J. Strausmanis, vadoties no savas pieredzes, uzskata, ka šai kļavai noteikti ir 200 gadu. Arboristi izzāģēja sausos zarus un ar īpašām ierīcēm divās vietās savilka abas galotnes. Kokam ir jādzīvo.Sakārtos akmeņus ValkāNākamais projekta darbs paredzēts Valkā 20. novembrī, kur sakops Līgavas un Valkas akmeni. Tie atrodas Pedeles krastā un ilgu laiku ir bijuši aizmirstībā. Tur izstādīs arī informatīvas zīmes. Glābēji sakops apkārtni un izcirtīs traucējošos kokus.Vēl nav īsti zināms, cik ilgi projekts turpināsies, taču jau tiek plānoti darbi nākamajam gadam. Ir iesūtīts daudz priekšlikumu ar vēlmi sakopt to vai citu objektu. Joprojām no iedzīvotājiem gaidām jaunus priekšlikumus, lai precizētu nākamā gada darba plānu,” stāsta projekta koordinatore Zane Rudoviča.Vides ministrs Raimonds Vējonis 19. novembrī Rīgā kļūs par glābēju komandas goda biedru un piedalīsies kāda objekta sakopšanā šogad.Fotoreportāža no notikuma – interneta vietnē www.ziemellatvija.lv.
