Nereti Smiltenē no pieaugušiem nācies dzirdēt par pusaudžiem un jauniešiem, kuri bezdarbībā klīst pa pilsētas ielām, apmetas parkos, skvēros, ezermalā, skeitparkā vai Baznīcas laukumā. Ne visi uzvedas kārtīgi, notiek arī iedzeršana, ālēšanās. Protams, nav patīkami, ja pēc tam nākas konstatēt, ka sabojāta pašvaldības vai privātpersonai piederoša iekārta. Nosodīt jauniešus ir visvieglāk, bet vai kāds ir aizdomājies, ka dažkārt viss nemaz nav tikai balts vai melns? Visi pieaugušie reiz bijuši jauni, mazliet neprātīgi savā rīcībā. Tas gan nenozīmē, ka atbalstu ālēšanos. Pieļauju, ka skolēni vasaras laikā labprātāk strādātu, nevis nīktu bezdarbībā. Ik pa laikam sarunās dzirdu, ka viņi meklē darbu. Diemžēl visbiežāk to neatrod. Arī Smiltenes skeitparka apmeklētāji atzina, ka viņiem tā ir problēma. Situācija ir neapskaužama. Apskatot sludinājumu lapas laikrakstos un populārākos portālus, darba piedāvājumu ir gauži maz. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā ir tikai astoņas vakances Smiltenes novadā. Diezin vai kāds pusaudzi pieņems darbā pastā vai par frizieri. Vienīgi darbs fermā vai kartupeļu laukā. Vietējiem uzņēmējiem vajadzētu būt pretimnākošiem. Domāju, ka gandrīz katrā lielākā uzņēmumā atrastos kāds darbiņš skolēniem. Ieguvumi būtu visiem. Darbs rūdītu skolēnu raksturu, strādājot viņi saprastu, ka nopelnīt naudu nav viegli. Turklāt mazāk būtu to, kuri nīkst bezdarbībā.
