Anita Anitīna* * * Bet vajag Kaut vienu vārdu, Pie kā sasildīties, Kad salst, No kā veldzēties, Tad kad kalst. Vienu vārdu, Kas ir stiprs balsts, Pie kā pieturēties, Kur atbalstīties, Pret ko atsperties, Un tad, jā!, Apjaust, Ka gluži nemanot Tas purvs, Tā bedre, Tā aiza Ir lejā, Kaut kur dziļi lejā, Bet paši mēs – Lidojumā Pāri likstām, Raizēm un sāpēm, Pāri bezcerībai, Un ceļ Kā spārni nemanot augšup Vārds No dvēseles dvēselei. Ausma KurpnieceMāte ZemeUz zemes pirmo soli liekam,uz zemes staigāt mācāmies.Tā ir kā mātes siltā elpa,kas sasilda un spēku dod.Ik dzīvība, kas zemē mājo,bezgala daudzveidīga ir,tā savā klēpī auklē visu,kas vien tik vēlas augt un plaukt.Slēpj Zemes māte bēdas dziļitām neļauj savā klēpī augt,bet, kad tai vaigu pieglaudīsim,tā pačukstēs, kas viņai sāp.
