x x x ārpusē bezgalība bezdibeņi bezprāti iekšpusē kā punktu akls vecis ieduŗ tuksnesī kūju un tūlīt pat iz smiltīm izlien simt indīgu čūsku un iedzeļot tās nevis noindē mirklī bet saindē asinis uz mūžu ar lēnām mokām sirdī kā izlaupītā juveliercehā pāršķeltas galvas norautas rokas dvēseļu ķeskas pie logiem plivinās aizkaru vietā mēs nesatikāmies ne saules lēktā ne rietā toties vectētiņš Marasms mums vēl ir aiztaupījis kādu pārsteigumu tu viņu pazīsi viņš uz krustcelēm tirgojas ar uzvelkamām lakstīgalām vilciņiem un leijerkastītēm ej droši klāt un viņš no slepenās kabatas izvilks tikai tev glabātu pudelīti ar sirdsmiera pilieniem
