* * * Viens otru vainojam, Bet vai paši bez vainas? Ja paskatās mazliet vērīgāk, Rādās gluži citāda aina. Kāds aiziet, kāds paliek… Kā izsvērt, kam vairāk sāp? Katrā no mums ir slieksnis Tāds, kuru nepārkāpt. Un izsakām pārmetumus. Reizēm sakožam zobus vien, Bet dzīve kā krāčaina upe Tieši caur sirdi skrien. * * * Ilūzijas neapturami zūd Kā sniegs pavasarī – No mirdzošā baltuma Pāri vien netīra peļķe. Izsmiekls!? Nē, Tā ir realitāte.Kaut dzīvi un pasauli Gribas paturēt skaistu, Iedzeļ pelēka sāpe – Realitāte.
