Anita Anitīna
***
Saule spēlējas
Rudens krāsotās lapās –
Kā tāds bērns!
Un cilvēki smaida –
Ir atvasara! Tik skaista!
Bet sētsvidū Rudens stāv,
Rokas iespiedis sānos,
Un vērtē, kas padarīts,
Skaita darbus,
Kas vēl jāpadara.
No ozoliem zīles
Kā nerātņi mazi lec lejā,
Cenšas trāpīt uz galvas
Vai vismaz nokrist ceļā,
Cerot, ka pacels,
Ka salasīs savā tarbā –
Uztaisīs priecīgus vīreļus
Vai pārvērtīs kafijā gardā.
Rudens sētsvidū stāv
Un skatās, un zina –
Drīz klāt būs Salna,
Visu skaisto kas iemidzina.
Bet Saule vēl spēlējas…
