* * * Es izlūdzos Dievam Skaistu dienu, Un viņš man to atvēlēja. Saņēmu rokās, steidzos pie Tevis, Bet… klupu un pazaudēju. Izkrita skaistā diena no rokām, Iegrima kupenā baltā. Jūtot man līdzi, Asaras lēja Pie jumta lāsteka kalta. Saskumu. Kā lai šai sniega segā Dāvanu sameklēju? Tikmēr saulīte, mīlīgi smaidot, Lāsteku lūdz uz deju. Atkal lāsteka raud, Bet no prieka! Saule to mīļi glāsta. Mana dāvana Tev – skaistā diena – Pārvērtās šajā stāstā. To Tu lasi šodien, Bet tad, Kad bija tā īstā diena, Dāvana mana kupenā dusēja, Smaidot pretī ikvienam. Tev visvairāk. Es priecājos ļoti, ka tas, Ko todien izlūdzos Dievam, Sasniedza īsto adresātu, Verot durvis labām domām un priekam.
