Līga
Vasaras motīvi četri
Iemetu dažus sapņus
Un ilgas kurmju alās,
Izraktās puķu dobēs,
Lai kopā ar ziediem aizrok
Un iemet zemes alās.
Kurmju bērniņi paņems
Savās smalkās ķepiņās
Un tumsā brīnīsies –
Par ilgu zvaigzni ne debesīs.
Tu varēji pastā
Iesviest pliku pastkarti,
Tā būtu kā ubagam
Pie lielceļa malas
Kā dzīvības prieks
Un santīmi miljonu vērti,
Tā būtu kā ūdens
Puķei tuksneša vidū.
No sarunas ar tevi
Man jaunas dzejas,
Vārdi kā mazi jēriņi
Vasaras vakarā
Saskrēja mājas pļavā
Un mierīgi pieglaužas,
Kā mātes pienu dzer,
Apguļas zaļajā pļavā
Un raugās puķu zālēs
Kā varavīksnes brīnumā.
Ja vien tu nebaidītos
Atnest pļavu ziedu pušķi,
Es ieliktu māla vāzē
Un kopā ar pļavu puķēm
Manā vāzē ziedētu
Tava brīnišķā sirds.
Elīna Kubuliņa-Vilne
Mātei
Māt, gribu rūpju nastu
Tavā dzīves ceļā
Klusi aizslaucīt
Un ar siltu
Vakarvēja dvašu
Tavas aukstās
Rokas sasildīt.
Māt, gribu ceriņziedos
Atrast pilnas plaukstas
Mazas laimītes,
Lai tās visas tavās
Acīs atmirdz,
Katrai dienai
Savu laimi nes.
Māt, gribu savu paldies
Vijolīšu smaržā
Dāvāt tev,
Noglaust tavus matus
Sudrabsirmos,
Tavā gaismā
Plaukt un ziedēt vēl.
Anita Anitīna
***
Laika zirgu auļi nav apturami.
Vēl nupat – asni un pumpuri,
Nu jau raža gaida, lai vāc.
Vēl nesen “Līgo!” skanēja,
Nu jau rudens drēgni vakari nāk.
Skatos spogulī –
Vēl nupat, vēl gluži nesen…
Bet tagad viss izmainījies.
Jā, Laika skrejošos zirgus apturēt
Neviens vēl nav iemācījies.
