Līga
Vēlreiz pavasarī!
Es ilgojos tavu smieklu kā pavasara tērču,
Kas nokalnēs saulē kā vilcieni trauc.
Es dzirdu tavus smieklus kā rīta pulksteņa zvanu,
Kas, saulstara apņemts, laika lokā rit.
Es ilgojos tavu roku kā putns graudu ziemā,
Kas knābī tver maizi, kurā pavasars slēpts.
Es ņemu tavu roku kā puķe gaismas pie loga,
Kas stikla rūtīs varavīksnes klusi zīmē.
Es ilgojos mirkli laika no tavas dzīves,
Kas paralēli kā sliedes tālumā nes.
Es tveru mirkli laika no taviem dziedinošiem vārdiem,
Kas kā modinošs ūdens apkārt tek.
