Nevajadzīgi izrunātie vārdi
Šos ziedošos vārdus
Kā dārglietas kristāla traukā
Glabāju slepus
Un nekad negribēju
Atklāti rādīt.
Bet tie kā no jūras
Izpūstie dzintara gabali
Pie kājām tev nokrita.
Tos kā vītenī savijusi sāpe,
No sirds skaļi nenorunāta,
Un kā smalki ass cirvis
Pārcirta kristāla trauku.
Varbūt, ka izbirušie vārdi
Kā brīnums vēlā rudenī
Vēlreiz zilos vizbuļos ziedēs
Pie tavām kājām pagalmā.
* * *
Tavs spēks
Ir kā jūrai,
Augsti viļņi bango,
Baltas šļakatas
Un kaiju klaigas.
Gribu vēl peldēt
Un saulrietā stāvēt,
Drīz būs ziema,
Viļņi aizsals,
Saullēkti klusēs,
Mirklis aizgājis
Uz neatgriešanos.
