Līga
* * *
Es šorīt pavēros aiz loga,
Un esmu laimīgs cilvēks.
Nav skaistākas valstības
Par šo dziedinošo rudeni
Manā mazajā Latvijā.
Kā varens krāsu rats
Tas griežas un virpuļo,
Mezdams ļaužu acīs
Jūsmīgas krāsu modes,
Lai cilvēki vēro un šuj
Tumšo nakšu ballēm
Neparastākos karnevāla tērpus.
Ak!
Nav skaistākas valstības
Par šo dziedinošo rudeni
Manā mīļajā Latvijā!
