Anita Anitīna
* * *
Svarīgi pašam būt tādam –
zināt, mācēt un spēt
no sēkliņas koku izaudzēt,
no tumsas gaismas
stariņus vērt
un tad rādīt –
ja ne ceļu, tad virzienu,
lai ietu un tiktu tur,
kur katram gribas un vajag.
Bez tā nenokļūt it nekur.
Un vēl – iedot ceļaspieķi,
lai var tālu iet, daudz redzēt,
apgūt, dot citiem un atkal
meklēt šai pasaulē.
Un tai derēt!
Bet viss sākas no nieka –
viena burta, cipara, skaņas,
viena soļa, vārda un ticības,
ka rītdiena piedzimst tur –
katra skolēna gaišajās acīs,
katra domās un gribā –
reiz būs!
Bet, lai būtu, svarīgs ir cilvēks,
kurš māca un mācās pats,
jo zina –
nekas nestāv uz vietas,
tāpēc jāaug un jāmainās.
Un viņš mainās –
katru gadu un brīdi
pats mācās no jauna un aug,
un māca, lai rādītu ceļu
un gaismu…
To spēj Skolotājs.
