* * * Ir cilvēki, Kam sniega nevajag, Bet man tā trūkst. Kad ziema atnākusi, Man vajag baltumu, Man vajag, lai tas sniegUn rudens skumjām Dziļi iemigt liek. Man vajag, Lai tas ceļus aizvelk ciet – Domas tāpat Bez ceļa ciemos iet,- Un prieku to, Kas bērnu acīs mirdz, Kad uzcelts sniegavīrs Un tam ir silta sirds. Kaut sētnieks šķendējas, Ka snieg, Bez mitas snieg, Man sniega kupenu, Vienalga, nepietiek. Un pārslu deju Melnās debesīs, Kad diena beigusies Un vakars satumsis. Man vajag sniegu! Ļoti, ļoti tā, Lai acis žilbst Un krūtīs mazliet sāp. Man citu nevēliet. Man nevajag neko, Tik to, lai snieg, Lai balti puteņo.
