Anita Anitīna
* * *
Šogad viss ir daudz
citādāk,
Nekā bijis pirms tam,
Bet skolā bērnu čalas
un smiekli
Gluži kā agrāk skan.
Tiesa, vecais zvans
mazliet apjucis –
Nezin, kad zvanīt, kad nē,
Bet viņam, vienalga, patīk
Šī pārmaiņu pasaule,
Jo galvenais – skolā bērni,
To darbīgu rosību dzird!
Tā ir skolas īstā dvēsele,
Bet zvans – tā ir skolas sirds.
Un katram, kurš bikls
vai nobijies,
Vai domīgs pār slieksni kāpj,
Zvans priecīgi zvana: –
Mācīsimies!
Gan pa vecam, gan citādāk.
Un zinu – mums visiem
izdosies,
Ja darīsim to no sirds.
Galvenais – lai ir griba
Un lai acis dedzīgi mirdz.
Šogad viss būs daudz citādāk,
Nekā bija pirms tam,
Bet būs!
– – – – – – –
Gaišu ticību saglabājot,
Uz skolu sauc skolas zvans.
