Anita Anitīna
* * *
Naktīs stāvu zem debesīm
Ilgi, ilgi, gaidot – vai būs?
Vai gluži kā citas reizes
Zvaigznes no augstumiem
Nāks uz zemi apciemot mūs?
Man nevajag daudzas,
Es gaidu vienu tik vien,
Kas pamās mirdzošu sveicienu,
Pirms tālāk tukšumā skries.
Man nevajag, lai tā piepilda
Vēlēšanos kaut vienu.
Reizēm gribas,
Bet tomēr iztikšu
Bez mirdzoša zvaigžņu lietus.
Es gaidu to zvaigzni,
Kas pamās vienīgi man
Mirklīgi īsu sveicienu,
Kas dvēseli skar kā zvans.
