“…tikai, kad pats esi Mīlestība”
Kad pats esi Mīlestība,
Tu ar visu pasauli
Esi kā viena miesa,
Kā smalks audekls.
Tu vienoti izelpo
Un atkal kopā ieelpo
Pasaules sudraba zvaigznītes
Un mirdzošus tīmeklīšus.
Kad pats esi Mīlestība,
Tu kļūsti par skaņu
Un vienojošu dziesmu
Starp debesīm un zemi.
Tu dziedi kā putns,
Brīvs un nesaistīts,
Un plauksti kā pumpurs
Saulē pret vēju.
Kad pats esi Mīlestība,
Tu satiec Dievu
Un spožu Kristus gaismu.
Tu reizē nomirsti,
Bet paliec dzīvs
Un atkal augšāmcelies
Jaunai dzīvei
Un dziļākam ritējumam.
