Dzintra
* * *
Kapusvētki –
svētki vai piemiņas diena.
Vienalga kā saucam,
Bet katru gadu ejam vai
braucam,
Lai cik tālu nebūtu,
Savus mīļos pieminēt.
Savus mīļos satikt, kaut domās.
Nolikt puķi vai sveci,
Klusi pastāvēt. Atcerēties.
Satikt arī radus un draugus.
Redzēt vietas, kur augām,
Jo kapusvētki nav tikai kapsēta.
Kapusvētki ir arī satikšanās
un atkal saredzēšanās.
Sarunas, pa asarai uz vaiga,
arī pa dziesmai, kad jau
mājās vai ciemos,
pa smieklam, pa domai,
kā uz priekšu darīt un būt…
Bet to, ka mēs atkal
satiksimies kapusvētkos
tā vai citādi, –
Tas būs.
Satiksimies. Citugad.
Elīna Kubuliņa-Vilne
Skolas gadu patvērums
Zirgkastaņa baltās sveces
Atmiņu kamolā ienes,
Atceros, kā skolas dienās
Zem kastaņa zariem
Starpbrīžos patvērumu
Steidzām rast
Un zelta rudeņos
Starp zāli sarmoto
Vēl mazos, zaļos
Kastaņezīšus
Vajadzēja meklēt prast.
Šis kastanis ik dienas
Stalti ceļa malā
Katru no mums
Sveicināja
Un garus gadus
Klases logā saviem
Stingriem zariem māja.
Un ja kādreiz
Gadu plūsmā visi
Atkal skolā tiksimies,
Vecais kastaņkoks
Būs vienmēr pirmais,
Kurš mūs sveiks,
Uzposies un tikpat
Stalts, krāšņām
Kastaņsvecēm rotāts –
Vienreizēji balts.
