Mūsu vērtības
Gaišs pavasaris
Klusām iestājies,
Un putni atlido.
Tie laižas priecīgi
Un dzied,
Un savas smalkās
Ligzdas vij.
Tie nezin it neko
Par to, kas pārņem
Cilvēci, par skumjām,
Asarām, par ciešanām,
Par brīdi šo,
Tik neizprotamo,
Kad Zeme it kā
Vēlas paņemt pauzi.
Varbūt tai tiešām
Pāri darījuši mēs –
Vai par to tagad
Aizdomājas daudzi?
Šai brīdī mainās
Mūsu vērtības,
Un pašsaprotams,
Ikdienišķs vairs
Neliekas nekas.
Būs mācību tik
Daudz un jaunu
Zināšanu, prasmju.
Vai spēsim mainīties –
Tas atkarīgs no
Spējas apstāties,
Pavisam citādi uz visu
Tagad raudzīties.
