Elīna Kubuliņa-Vilne
Vasaras sapnis
Tik ļoti neprātīgi snieg
Pieneņpūku mīkstais sniegs,
Un vasaru tas aiznes līdz
Kā tāds sapnis saldi liegs.
Un tad sirdis skumji sitas,
Rudens dzērvēm līdzi kliedz,
Paliec nomodā vēl šonakt,
Zvaigznēm roku pretī sniedz.
Vasara, ai, gaišā, labā,
Nepamet tik ātri mūs,
Kur mēs smelsim jaunus spēkus,
Kad mums atkal gaismas trūks.
