Gunta Lukstraupe
Rudens miglā
Rudens miglā domas klejo,
Rudens miglā dzērve sauc
Savam draugam celties
spārnos,
Kamēr apkārt nav viss balts.
Atskries vēji, notrauks rasu,
Sapņus kaut kur aizbiedēs,
Bet varbūt, ka tieši tobrīd
Sapņi dzērvēm aizies līdz.
Uzsnigs sniegi, apklās zemi,
Apkārt viss būs atkal balts,
Ja tie sapņi paliks sniegā,
Vai tos kāds no sniega sauks.
Saules stari sniegu kliedēs,
Sirdī dzirkstelīte plauks.
Un nav šaubu, atkal sapņi
Tā kā dzērves augšup trauks.
Elīna Kubuliņa-Vilne
Par plastmasas
kuģīšiem…
Plastmasas kuģītis
Bērna rokās
Tik nepastāvīgs,
Ik vilnis to gāž,
Tumšās dzīlēs rauj.
Mēs visi kā
Plastmasas kuģīši
Dzīves viļņos šūpojamies
Un reizi pa reizei
Arī apgāžamies.
Tik nepastāvīgs
Ir viss mums visapkārt,
Pat zilās debesis
Te draudīgi
Negantas kļūst,
Te atkal pelēkās
Skumjās kūst.
Bet ir kas pastāvīgs
Un mūžam nemainīgs –
Vai saule spīd,
Vai uzsnieg
Mirdzošs sniegs,
Vai krūtīs nemiers briest,
Vai gaisma pēkšņi dziest.
Tā sirdī mājo,
Stingri sakņota,
Tā nekad nezudīs,
Jo tā ir mūsu TICĪBA.
