Gunta Drone
Ēnas spēles
Mana ēna spēlējas
ar mani.
Kur eju es,
tur viņa līdzi.
Ja gribu lidot,
viņa jau gaisā spurdz!
Ja nostājos pie sienas,
viņa rāpjas
augšup pa
neredzamām kāpnēm.
Kad gribu aizbēgt no ēnas,
tā smiedamās joņo pa priekšu.
Ēnu spēles –
ir manas tumsas
un pasaules gaismas spēles.
Manas zemes
un kaut kāda spēka
visumā spēles.
Es nevaru atrauties
no zemes pievilkšanās spēka,
bet mana ēna
brīvi dzīvo pasaulē savā.
Līga
Aveņu laikā atmiņās par Tevi!
Kā lielāko dāvanu tu atstāji
Izpratni par Laiku.
Dzīve spēlējas ar Laikiem –
Ir vizbulīšu un pieneņu laiks,
Ir atdzimšanas un atceres laiks.
Bet man gadā pats skaistākais
Ir Aveņu Laiks – tagad tikai vienai,
Kas pilns smaržu un lielu pārsteigumu.
Septiņas vasaras nes tikai atmiņas
Par to Aveņu laiku, kad satiku tevi.
No visa ar tevi Aveņu laikā
Palicis liels Dieva tuvums
Kā toreiz ar tevi tavos laukos.
Pasaule tagad vienmēr ir dziļa
Un balta kā tikko izbalināts palags saulē.
