Anita Anitīna
* * *
Pārāk maz saulainu dienu?
Pārāk daudz lietus lijis?
Pārāk maz mīlestības,
Pārāk daudz steigas bijis,
Tāpēc izskatās viss gluži citādi
Nekā iedomāts, iecerēts, gaidīts…
Bet kurš ir aizliedzis lietū
un negaisā
Mums vienam pret otru smaidīt?
Un kurš var pavēlēt nesajust sauli
Aiz melnākā mākoņa spīdam?
Tikai mēs paši, kas labāk
žēloties,
Ne dzīvei atvērties gribam.
Dabu nevar ne grozīt, ne mainīt,
Bet mums dota cita spēja –
Pielāgoties. Un uzzīmēt prieku
Arī dusmīgā sejā.
