Justīne Siņicina
Pavasaris sirdī,
bet ziemā
Ziemas putekļi ved rotaļas
laternu spožumā,
Netraucē tiem ne domas
Tavas, ne manas…
Liekas – pazūd tie sniega
tuvumā
Un nemaz nebīstas
Tavas atnākšanas.
To sajūtu – kā tie nosēžas
zemes klajumā, tik plašā!
Pāri viens otram, pār sirdīm,
mūsu arī.
Nemeklē tālu, vien sevī pašā
Uz tikšanos, sirds, atkal pavasarī.
Elīna Kubuliņa-Vilne
Smiltenes leģendas
Smiltene leģendām skauta,
Nostāstiem neparastiem.
Kur zēni futbolu spēlē,
Redzama savāda bedre.
Savulaik vietējiem šķitis
– Tur meteorīts būtu kritis.
Kalnamuižā starp drupām
Miglā ieskauts kāds namiņš,
Liekas, vēl tagad ik dienu,
Rūķi tur darina sieru.
Tiem, kas uz Angliju dodas,
Kaut kas pazīstams rodams,
– Kalnā pie ceļa kā īsta
Stounhendža latviski šķīsta.
Cērtenes pilskalnā katrs
Var atrast dziednīcu savu,
Pie Niedrāja satikt var velnu
Ar zeltu piekrautu kravu.
Daudz mums leģendu šādu –
Atbrauc un piedzīvo kādu!
