Anita Anitīna
• • •
Bērzs zelta dālderus kaisa zem kājām:
– Ņem, kamēr ir, es Tev dodu!
Ieliec starp grāmatas lapām
Un saglabā
Manu sveicienu, ejot uz skolu!
Ņem un saglabā,
Rītos steidzot uz darbu
Vai staigājot, skaisto rudeni baudot.
Cita nekā man nav, ko Tev dāvāt,
Vien šī sīkā un necilā zelta “nauda”.
Vēl putna dziesma, kas zaros pinas,
Vēl vēja nopūta vakarā vēlā…
Ņem, man nav žēl, es visu dodu
TEV
Un priecīgu dienu vēlu!
Bet egles klusē sevī tumši un dziļi,
Tajās atmiņas tālas no vēriem ziliem,
Kur mīt senas teikas,
Dzeņi dobumus kaļ…
Bet laiks iet uz priekšu
Ne atpakaļ.
