* * *
Stāsta, ka dvēseles pārdzimst
Ar laiku par kaut ko citu –
Ja varbūt ne gluži par cilvēku,
Tad tāpat par kaut ko tik dzīvu:
Par pelēku vilku mežā,
Par čūsku, biti vai skudru,
Par puķi vai sīku smildziņu,
Par vardi vai putnu…
Ir labi apjaust, ka kādreiz
Viss turpināsies no jauna,
Kaut arī gluži citādā veidolā,
Pat ja dzīve nebūs tik glauna.
Nav zināms, vai var izvēlēties
Un kā notiek tajā pasaulē smalkā,
Bet novēlu, lūdzu un ceru
Nekļūt par koku. Valkā.
