Mazdēliņu gaidot, pienāks Latvijai ‒ 100
Tu atnāksi, kad liepas ziedēs
Un to staltos zaros saules dies.
Pa liepu lapu zaļām dzīslām
Tava dvēselīte pretī skries.
Tu vienmēr būsi liepu ziedu puisēns,
Kam dzīves takās medus smarža līs.
Kā baltas meitenes ar vainadziņu galvā
Ap tevi vīsies liepu ziedu starojums.
Tālāk nesīsi tu Latvijas simts gadus,
Un liepu ziedi bruņinieka spēku dos.
Lai kā vairogi ir jauni redzējumi,
Kas Latviju spēj tālāk vest.
Tu savu ceļu meklēsi pret sauli
Un varbūt kā gaisma kļūsi pats.
Tad Latvija un liepas vienmēr ziedēs
Pret zvaigžņotajām debesīm kā brīnums liels.
