Anita Anitīna
* * *
Laika skrējiens apstājas pussolī –
Skaties, cik skaisti snieg!
Bet kādam, vienalga, šī baltuma
Nav gana un nepietiek.
Kāds sūkstās, ka visa atkal par daudz,
Ka ceļus putina ciet.
Bērni priecājas – katru sniegpārslu
Tieši viņiem kāds dāsni sniedz!
Bet nebūs ilgi, drīz nokusīs,
Zeme melna un auksta kļūs.
Gribēsies gaismu un siltumu,
Lai ir labi, lai patvērums.
Laika skrējiens apstāsies pussolī –
Dzirdi, kā putni dzied!
Par katru dienu tie priecājas,
Kas atnāk un projām iet.
Tie nespēj paturēt prieku sev,
Tie dzied visai pasaulei,
Lai ļaudis, kas savās gaitās iet,
Mazliet priecīgāk soli liek.
Būs kādam atkal tumsas par daudz,
Citam gaišuma nepietiks,
Vēl kādu putnu dziesmotais prieks
Traucēs, jo… neiemigt.
Bet patlaban skaisti un balti snieg,
Laiks soli aptur mazliet –
Kādam allaž kaut kā
Ir mazliet par daudz,
Citam allaž kaut kā nepietiek.
