* * * Viegli pateikt, Bet grūti izdarīt, Un tomēr, Un tomēr mēģināt – Stāvēt pāri Tām nejēdzībām, Kas apkārt Un pretī nāk. Lepni paceltu galvu iet tālāk, Nedzirdot nievas un zaimus, Atpazīstot starp vārdiem un darbiem Melus, lišķību, glaimus. No neīstiem draugiem un smaidiem bēgt Kā Nelabajam no krusta, No dvēseles nezāles izravēt, Lai cik arī ļoti tās dursta. Un atcerēties, Ka pasaulē viss Sākas no sevis paša. Bieži vien tāpēc pretī plūst Ne silta, Bet ledaina dvaša. Grūti, un tomēr – Vērts mēģināt Neiestigt svešā naidā. Stāvēt tam pāri, Garām iet, Turoties siltā smaidā. * * * Ej uz priekšu! Ej tālāk! Nevelc līdz to, Kas ir bijis. Pat ja sirds izdegusi, Piķa lietus ja dvēselē lijis. Bet… Kā lai iet tālāk, Ja rētas nav sadziedētas? Ja izdeguļi un pelni Zem piķa kārtas tik melnas? Vienalga, Ej tālāk! Neapstājies! Ļaujies dzīvei – Tā izārstēs Tevi. Neaproc vēl pirms laika Cerības, sapņus Un Sevi.
