Anita Anitīna
• • •
To vētru, kas dvēselē plosās,
Atdod rudenim.
Viens vēja pūtiens vairāk vai mazāk
Tam neko nemainīs.
Arī asaras,
Sirdi kas spiež un smacē,
Neatstāj sev,
Bet iepin pa vidu lietus lāsēm,
Kas līst pāri pasaulei.
Paņem no rudens
Skaistākās krāsas –
Vara, purpura, zelta –
Un ej cauri vējam starp lietus lāsēm
Gluži kā saulītē celta.
