Līga
Ceļojums kalnos
Ceļojums kā varavīksnes loks
Pār manu sirdi liecis,
Un prieks, un līksme apkārt
Kā kalnu zvaniņš skan.
Ceļojums kā mīlestības glāsts
Pār maniem matiem slīd,
Un kalnu sniegi plaukstās
Kā zvaigžņu puķes zied.
Ceļojums kā debess bezgalība
Pār mani mākoņvālu jumtu sedz,
Un ceļi tuvāki un tāli
Kā platas ēnas slīd.
Tagad man dvēselē dziļi krīt
Kalnu saulrietu sarkanie sārti,
Tagad man acīs tālu spīd
Kal;nu miglainās virsotnes augstās.
