Eva Kozlovska
Deja un viss
Es uzgleznotu deju,
Bet tas nav iespējams.
Vieglāk ir uzrakstīt dzeju,
Bet tas nebūs tas – izdejojams.
Tas, kurš dejojis zin’,
Kā tas ir, ka uzgleznot nevar
To, ka uz kājām min,
Vajag atliekties mazliet zemāk.
Es uzgleznotu deju,
Bet to taču nevar.
Varbūt var dejot pret vēju,
Bet gleznot deju, nē, nevar!
Nē, nevar un viss!
Un nemēģiniet man iestāstīt,
Es vieglāk varu dzeju uzrakstīt.
Zīmēt nevar un viss!
Ir jājūt, jādejo, jāredz,
Sirdī uguntiņa jādedz.
Jādedz un viss.
Par deju…
Tā sirdi paņems.
Un viss…
Līga
Tikai tu
Tu mani atplēsi
Kā sūtītu vēstuli,
Rakstīji rindas
Tukšajās vietās.
Tu mani uzari
Kā gabaliņu zemes,
Ūdeni lēji,
Sauli stādīji.
Tu mani pavēri
Kā mājas logu,
Varavīksnes rādīji
Gurušām acīm.
Tu mani sagrābi
Kā rudens lapas,
Satini kamolos
Gaismas un ēnas.
Tu mani izglābi
Kā pamestu putnēnu,
Sildīji plaukstās,
Spārnu devi.
Kā balti ceļastabi
Tagad rit dienas.
Saulē un varavīksnēs
Cilājas spārni.
Elīna Kubuliņa-Vilne
ES RAKSTU…
Es rakstu par rupjiem pirkstiem,
Meliem vēdera krokās,
Par bagātību, kas pati
Iekoda sev mēlē.
Es rakstu par vēl neuzcelto hoteli
Tiem, kas gaida
Pasaules galu,
Par vēl nepabeigto skrejceļu
Tiem, kas gribēja aizlidot,
Lai neatgrieztos.
Es rakstu par visatļautību
Neatļautā pasaulē,
Par nodevību smaidošā dvēselē.
Pildspalva zāģē papīru,
Bet papīrs panes visu,
Tas smagums no vienas lapas
Ir nenosverams…
Lūzīs galds, bet ne lūzīs papīrs,
Lūzīs prāts, bet ne lūzīs
emocijas.
ES RAKSTU…
