Līga
Miķeļziedos rudenī
Mēs satikāmies laikā,
Kad dzīve jau rudenī
Miķeļos zied.
Ar ziliem miķeļiem
Rotāju tavu māju,
Lai tā augstu zvaigznītes mirdz.
Ar baltiem miķeļiem
Pie svecēm stāvu
Un ziedus sāpīgi liesmās metu.
Ar sarkaniem miķeļiem
Pa dziļo atmiņu ceļu
Pie tevis ciemos eju.
Tā dienu un nakti
Dzīvoju miķeļos rudenī
Noslēptās asarās.
Elvīra Strautiņa
***
Un ja pats Gaiziņkalns
Būtu svētākā vieta mums
Uz Zemes meridiānas nolikts,
Kur saulei ar pulksteni
Saplūst vienotā Pasaules laika joslā.
Un ja būtu tam spēks tik dievišķs,
Lai savestu un apvienotu mūsu esības
Vienotā dominantes akorda skanējumā,
Uzliekot prātam domu režģi
Par dzimtu un piederību,
Savedot atkal mūs senču zemē,
Par kuru asinis reiz viņi lēja,
Un tik vien, lai būtu mums mājas.
