* * *
Dzīvē pa reizei
Notiek arī kas labs –
Svešinieks uzsmaida,
Tālbraucējs padod ceļu,
Vāzē uzrodas roze
Šoruden pēdējā,
Tumši sarkani zied un smaržo,
Verot ziedu kā noslēpums…
Nokrīt lapa uz pleca,
Plaukstu silda kastaņa sāns,
Dzērves aizlidojot, šķiet, katra
Atvadās tieši no manis.
Dienas vidū silts saulesstars
Glaužas klāt, gribot sasildīt.
Sevī glabājot gadsimtu elpu,
Maza zīle pie kājām krīt.
Norūpējušos soli
Aptur mazliet kautrīgs:
– Vai drīkst? Jums uzdāvināt… –
Un rokās
Iegulst priecīgs fizāļu pušķis –
Oranžas laterniņas
Un nosarmojis balts rīts!…
Dzīvē notiek tik daudz kā laba,
Vajag vien pamanīt.
