Līga
Domās rudenī
Es baltus bērzus iestādīju
Senču soļiem smagajiem,
Vēl izkapts dziesmai rasainai
Un siena vālam smaržīgam.
No bērnu balsu skaņu zvaniem
Es raibas ziedu dobes veidoju,
Lai tās pret augsto debess malu
Zemes mirdzumus kā roku sniedz.
No taviem glāstiem kaismīgiem
Es zaļus laukus radīju,
Lai tie zied un ļaudis priecē,
Kad to sirdīs skumjas līst.
Nu rudens vēji asi lapas norauj
Un gads uz tālu mūžību jau iet,
Man paliks tikai stariņš gaismas,
Ko dvēselē kā spožu lukturīti degt.
