Anita Anitīna
* * *
Cik taureņu var saturēt plaukstās?
Daudz,
Ja tie ir sapņi, kas aicina līdzi
Lidot un augt.
Daudz,
Ja tie ir ziedi, ko dāvāt
Tikai tāpēc, ka sākas ceļš.
Daudz,
Ja tās ir atmiņas tālas,
Ko atpūš šodienas vējš.
Vai uzdevums atrisināts?
Nē, tas tikai vēl sākumā
Tāpat kā taciņa, ceļš vai šoseja,
Kas lokās aiz līkuma –
Aiz šodienas, kas ir sākumpunkts
Tam, kas pretī nāks rīt.
Katra diena kā jautājums – atbilde,
Vien jāprot to izlasīt.
Cik taureņu var saturēt plaukstās?
Daudz,
Ja vien izlolo savus sapņus,
Tiem aizlidot neatļauj.
Daudz,
Ja vien ziediem, kas šodien rokās,
Neatļauj vīst.
Daudz,
Ja vien atmiņas skaistas
Visur ņem līdz.
Elīna Kubuliņa-Vilne
Pirmajā septembrī
Pirmais septembris
Ar dzidrām zvana skaņām
Jau aiz loga zvana.
– Ardievu mīļās mājas,
Bērnu dienu takas,
Spēles, kaimiņbērni, šūpoles.
Divas mazas kājas
Dodas jaunā pasaulē,
Divas mazas rokas
Sārtu gladiolu cieši sažņaugušas,
Divas mazas acis
Mirdz ilgpilnās gaidās,
Un ietrīsas sirds.
Kam septembris
Vēl tikai pirmais,
Kam šoreiz paliek pēdējais,
Bet acu priekšā
Vienmēr melnā tāfele
Ar baltu sveicienu
Šai rudenīgā svētku dienā.
