Naksnīgais sapnis
Visu nakti
Zelta lietus līst,
Mežs klusi dus,
Snaudienā tīts.
Tikai zaros
Redzēt var –
Asaras vizuļo, krīt,
Zemi tās skar.
Nakts tik rāma,
Vairs nerej pat suns,
Atmirdz zeltā ik zieds,
Kāds pļavām
Šonakt smaržīgums!
Pirmais cīrulis modies,
Uz spārnu galiem
Rītausmu nes,
Miglas jēri gar
Upmalu klejo,
Sārtojas ābeļu pazares.
Tad miglāju
Pavediens pārtrūkst,
Naksnīgais sapnis gaist,
Kā magone – liela un koša
Lec saule liesmojoša.
Sevī sauli krājot
Izej caur dzīvi,
Sevī sauli krājot,
Tikai Piena Ceļā
Atpūsties stājot.
Lai tumšākais negaiss
Tevi stiprāku dara,
Lai vētrām un plūdiem
Tik gaistoša vara.
Un jūti, kā vakars
Zvaigznes ber saujās,
Kā nokalst dubļi,
Vārds atskaņām ļaujas.
Izej caur dzīvi,
Saulrieta atspulgā,
Un nenāc atpakaļ,
Ja esi brīvībā.
