Gunta Lukstraupe
Saulainus Līgo svētkus!
Lai Jāņu rīts visiem nes dzirkstošu prieku
Ar vēju, kas skriedams var sapīties matos,
Ar sauli, kas slēpties grib mākoņu ratos,
Ar taureņiem pļavā, kas dejo bez mitas,
Jo nav jau tiem zemes skaistākas citas.
Lai skaistākā ziedu un vainagu rota
Vismīļākiem cilvēkiem šovakar dota.
Tā stāsta par cerībām mīļām un labām,
Par vēja smaržu, kas skrien pāri pļavām.
Lat Latvija līgo Druvienā, Valkā,
gan Rāznas krastos
Un dziesmas kā putni paceļas spārnos.
Lai ilgi tās šūpojas ozolu zaros
Un skan pāri Latvijai siltajos novakaros.
Mārīte Vipule
Līgo nakts
Šī nakts tāda ir vienīgā,
Ar maģiju pielietā,
Kad visi kā naktstaureņi
Tai pretī traucas.
Pati daba tevi aicina un sauc,
Šajā naktī paparde ziedot.
To katrs grib rast
Un noplūkt kāro.
Tad ugunskuru kur
Un pāri lec
Gan jauns, gan vecs
Un dzied: „Līgo, līgo!”
Bet, kurš saldo miestiņu bauda
Un Jāņu sieru uz galda,
Tas Jāņus un Līgas slavē,
Jo mielasts patiešām labs.
Vēsma Kokle-Līviņa
* * *
Nāc ar mani, es ar tevi,
Iesim visi pulciņā
Līgo dienu nolīgot,
Jāņu dienā gavilēt.
Labvakar, līgotāji,
Labvakar, Jāņu bērni,
Uzlīgosim Līgai, Jānim,
Viņu vārdus godinot.
Latviešiem šo vārdu svētki
Gadu gados ielīgoti,
Vainagos un meiju smaržās
Dziedot elpas apgaroti.
Līga
Pie sudraba eglēm
Reiz trīs diennaktis dejoju
Pie sudraba eglēm ar skuju kurpēm
Un smalku odu sīkšanas mūziku,
Pret sauli pelēkus asumus metot.
Lai jau dur, lai sadur!
Kad odi piekusa un kurpes izjuka,
Tad es vēl trīs naktis pie sudraba eglēm
Savu klēpi kā avota ūdens malku
Izžuvušai dvēselei svelmainā tuksnesī devu.
Lai jau dzer, lai padzeras!
Tad vēl trīs brīnumu dienas pie sudraba eglēm
Savās rokās gubu mākoņus vēru
Un kā dzintara krelles meistaru rokās
Ap sevi gaismas stīgas apkārt tinu.
Lai tinas, lai satinas gaisma!
Tie Dieva lutināti –
Patiesi dejot, patiesi klēpi dot un
patiesi mākoņus vērt!
