Dzintra
Pa atmiņu takām
Jauki un satraucoši staigāt pa senajām takām.
Visas atmiņas stāv blakām.
Te Gaujas krasts, te tik daudz skaists rasts
Un blakus arī Tirza.
Šī ir tā vieta, kur abas upes tiekas.
Visskaistākā šī vieta – man tā liekas.
Un pati skola, baltā, gaišā ēka –
Gadu desmiti pazūd.
Es atkal jauna meitene,
Kas šeit gūst zinības un prieku.
Atmiņās pamazām tās kopā lieku.
Un viss ir atkal tā, kā bijis,
Pār mani atmiņu lietus lijis.
Te skolas zvans, kas sauc uz stundu,
Šeit mācības un draiskulības mijas.
Un kur vēl draudzība un pirmā mīla…
Ak, skaistās rozes izlaidumā,
Ko sniedza stalta puiša rokas.
Lejasciems – tā mana laimes osta,
Kaut dzīve vēlāk daudz ko posta.
Jaukās atmiņas gan paliek un saista.
Tās paliek…
Arvīds Dinijs Deģis
Dzejniekam brīvdienu nav
Dzejniekam brīvdienu nav,
jo tavai dailei ir četras malas,
jo tu esi katra vīrieša balva…
Nedrīkstu spalvu mērkt atpakaļ asins pudelē,
lai nesarec un neierūsē,
jo dzejnieki raksta sirds asinīm…
Varētu jau tā nenopūlēties ar dzejām, –
arī mans tēvs ir miljonārs,
taču sešpadsmit gadus viņam liedz
pāradresēt kraukšķīgas naudaszīmes
no viņsaules
