Vienkārši par vienkāršo
Tava sirds kā antikvariāts
Glabā visu, kas bijis,
Tā pārpildīta ar
Atmiņu druskām,
Ar sāpēm, ar prieku,
Viss biezu putekļu
Segā klāts.
Bet vai pamana tajā visā
Kāds tavus svaigos
Centienus patikt,
Ja zina, ka tiecies vienmēr
Un visu pa plauktiņiem salikt?
Rozēs nav vienkāršības,
Tad labāk pļavas
Margrietiņu pušķi plūc
Un ciemos nāc
Tāpat, kājām basām.
Tad mēs varēsim
Uz pelēka akmens
Galdu sev klāt,
Mīļi un sirsnīgi parunāt.
