Smaida Maskina
Saulīte
Saulīte siltām rokām
Iešūpo dienu, iešūpo dienu,
Baltu kā cīruļa prieku,
Dzidru kā bērna smieklus.
Iesien debesīs rudzpuķi zilu,
Atraisa savu zeltaino bizi,
Uzsviež debesīs mākoņus
kā spilvenus mīkstus,
Lai tie kā balti eņģeļi pasaulē klīst.
Ieskatās vizbuļu zilajās acīs,
Skūpstot
tām rasas pērlītes noņem nost.
Noglāsta gaišo dienas nākumu,
Zeltains mirdzums pār pasauli līst.
Šur tur jau var redzēt,
Kā zeltainas māllēpes zied.
To ziediņi kā mazas saulītes
Ziedošā lazdu gravā vīd.
Kaut kur starp tām arī esmu es…
Saulīte maigām rokām
glāsta man vaigus,
Vējiņš žūžodams matus man jauc.
Biežāk manas acis paceļ debesīs skatus,
Kur putni dziedot augstumos trauc.
Saulītes mīļumā atlido taurenīts pirmais,
Pastiepju roku ‒ man plaukstā atsēžas tas.
Tā kā mazā, zeltainā māllēpītes ziedā,
Manā plaukstā
Taurenīts droši spārniņus pleš.
Izjūtu dabā, saulē un putnos
Prieku, ko sirds mana teic.
Saulīte mīļumā iešūpo dienas
Un cīrulīts dziesmās pavasari sveic.
