* * * Ļaujies vasarai un savai mulsai sirdij! Ļaujies Jāņu naktij un tās burvībai! Lai kā ūdensrozes uzzied Tavi pirksti! Tici papardei un viņas pasakai. Ļaujies vasarai! Tā ātri ies un paies. Paliks dubļi, skumjas, lietus asaras. Uzņem sevī tik daudz saules gaismas, Spēks lai gaidīt citas vasaras. Ļaujies sirdij! Tik šo vienu nakti Lai tā Tevi brīnumtakās ved. Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met. Ļaujies vasarai un savai mulsai sirdij! Ļaujies brīnumam, kas tikai šonakt zied! Paskaties, kā Tavās Jāņuzālēs Bite biti mulsi satikt iet.* * * Ņem spēku no jāņuzālēm, Ko tās Tev šovakar sniedz – Tas paliks ar Tevi ilgi, Kaut sen būs novītis zieds. Ņem spēku no Jāņu gaismas, Kas pakalnos gaiši spīd – Tā paliks ar Tevi ilgi, Kaut sen būs atausis rīts. Ņem spēku no jāņudziesmām, Kas līgo visapkārt Tev – Tās paliks ar Tevi ilgi, Kaut vārdi būs zuduši sen. Ņem spēku pati no sevis, Ko dvēsele sevī slēpj – Tas paliks ar Tevi ilgi, Kaut liksies – kāds tīklus vērpj. Ņem spēku no jāņuzālēm, No gaismas, kas kalnos zied, Ņem spēku no nakts bez tumsas, Kas šonakt pār zemi iet.
