Alberts Bērziņš
Sapņi
Baltijas jūras augstajā kāpu krastā
Kā bērns tu stāvēji un sapņoji
Braukt līdzi baltām burām kuģa mastā,
Kas traucas tālumā tik steidzīgi.
Vai redzēšu tās zemes zilā tālē?
Vai lieli brīnumi tur mani sagaidīs?
Vai dzīve būs tur skaistāka nekā šeit?
Vai sāpes, rūpes tur vairs nepazīs?
Nu esi šeit tai zilā tālē,
Nu redzi, dzirdi, kā viss notiekas,
Nu sapņi irst un grūst, un lēni bālē,
Maz vairs no skaistiem sapņiem palicis.
Bet visam pāri Dieva svēta roka
Pār tevi stāvēja un sargāja.
Viņš tavus ceļus veda, locīja,
Tev garu, skaistu dzīvi dāvāja.
