* * * Tik daudz ir pasaulē ceļu, Pa kuriem var aiziet prom Un iejukt burzmā, un pazust, Ka pats sevi vairs neatrod. Tik daudz ir pasaulē māju, Kur silta guns pretī dveš, Bet daudzās, kur speram kāju, Mūs biedē kaut kas ļoti svešs. Tik daudz ir pasaulē vietu, Kur var gluži vienkārši būt, Un tomēr sev mājasvietu Nekādi nav iespējams gūt. Tik daudz ir pasaulē lietu, Kam pieķeras mūsu sirds, Bet, lai kur brauktu vai ietu, Tās jāatstāj, jāaizmirst. Tik daudz ir pasaulē ļaužu, Kas smaidoši pretī nāk, Bet it nebūt viņus visus Nedrīkst sirdij laist tuvu klāt.
