Zīles un kastaņi No prieka vai skumjām krīt?
Anita Anitīna
***
Zīles un kastaņi
No prieka vai skumjām krīt?
Neviens gudrais uz pasaules
Nevar to pasacīt.
Un nezina pateikt,
Kā rītdienu panākt spēt.
Tik daudz zinu pati:
Nevar pasauli apturēt.
Un arī vēl to,
Ka laiks tā kā smiltis birst.
Un to, ka bez mīlestības
Ne viena vien dvēsele mirst.
Bet kā tās zīles un kastaņi?
Kas viņiem liek zemē krist?
Jautājums paliek bez atbildes,
Vien smiltis caur pirkstiem birst.
Basīte
***
Kā jūras viļņi pār mani
Tavi maigie glāsti plūst,
Un kā sniegs no saules —
Tā mana sirds no laimes kūst.
No katra skūpsta, pieskāriena
liega
Barjeras, attālums, kas šķir mūs,
— zūd.
Un jūtu tas viss un vēl… sirds
jūt
vēl tikai būs kā sapnis, kas
piepildās.
Ak, dienas mūsu laimīgās!
