Atis Silaroze
JŪLIJS
Kad tavi mati krīt pār manām acīm, Es sapņus piepildītus redzu tumšās naktīs, Un skaidrais gaiss, kas plūst tai brīdī sejā, Ļauj dvēslei atspirgt, grimstot kaisles viļņos… Un, maigi pieskaroties tavām krūtīm, Es jūtu kārdinošu vēlmi manās lūpās, Ko labprāt izteiktu tev jaunā dzejā. Tai brīdī saule steidza griezties dejā. Kaut negaiss draudīgais ar lietiem gāzās, Pār mūsu sapņiem, kuros vieda cerība Kā bišu spietam, kas tikko pāri drāzās Uz zvaigžņu ziedu pļavām cerīgām. Ņem manas rokas, sirdi, acu gaismu! Tās starojot sies jaunu liepas laipu, Lai Dievs nāk, svētī mūs un liepas gaišums Lai līst pār dzīves ceļiem grūtiem, taisniem.
